piektdiena, 2008. gada 6. jūnijs

ESI GATAVS

Mateja evaņģēlija 24 nodaļā, Jēzus atklāj līdzību, kas māca mūs būt nomodā un gatavībā jebkurā laikā. „Tāpēc esiet arī jūs gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks tanī stundā, kuru jūs nedomājat”. Šai līdzībā Viņš runā par uzticīgo un neuzticīgo kalpiem. Kurš tad ir uzticīgais un gudrais kalps, ko kungs iecēlis pār savu saimi tiem dot barību savā laikā? Svētīgs šis kalps, kad viņa kungs pārnākdams atradīs to tā darām. Patiesi Es jums saku: viņš to iecels pār visām savām mantām.

„Bet, ja ļaunais kalps sacīs savā sirdī: mans kungs kavējas nākt, un iesāks sist savus darba biedrus un rīt un plītēt ar plītniekiem, tad šā kalpa kungs nāks tādā dienā, kurā viņš to negaida, un tādā stundā, kas viņam nav zināma, un to satrieks un tam dos algu ar liekuļiem. Tur būs raudāšana un zobu trīcēšana. (Mateja ev. 24:48-51)

Skatieties, Jēzus runā par kalpiem, bet domā visus ticīgos. Viens kalps ir nosaukts par uzticamu un labu, bet otrs par ļaunu un neuzticamu. Kas padara otru par tādu Dieva acīs? Saskaņā ar Jēzus vārdiem, tas ir kaut ko viņš jūt savā sirdī. Viņš teiks savā sirdī: „mans kungs kavējas nākt” (24:48). Viņš nerunā par to balsī, nesludina to. Bet tās ir viņa domas. Viņš ir ļāvies sātana meliem par to, ka „Tas Kungs aiztur Savu atnākšanu”. Skatieties, viņš nesaka: „Tas Kungs neatnāks”, bet gan „Viņš aizturas”. Citiem vārdiem – „Jēzus neatnāks pēkšņi. Viņš neatnāks paaudzē, kurā mēs dzīvojam”.

Neuzticīgais un ļaunais kalps – tas ir kristieša, varbūt pat kalpotāja, prototips. Kāds, kuram tika dota pavēle „esi gatavs” un spried prātīgi”, „jo Cilvēka Dēls nāks tanī stundā, kuru jūs nedomājat” (Mateja ev. 24:44)

Jēzus parāda mums augļus ko nes šāda domāšana. Ja kāds domā, ka Tas Kungs neatnāks drīz, tad cilvēkam nav nekādas nepieciešamības dzīvot svētu dzīvi. Tāds cilvēks nemeklē mieru un harmoniju ar saviem biedriem. Nav saticības ne viņa ģimenē, ne mājā, ne draudzē. Viņš var pazemot un aizskart savus biedrus. Pēteris par šādiem cilvēkiem saka, ka tie seko savai baudu dzīvei. Viņi vēlās dzīvot divās pasaulēs. Darīt ļaunu, pilnā pārliecībā, ka viņi tiks glābti no Dieva taisnīgajām dusmām.